Le Deal du moment :
Xiaomi Mi Smart Camera 2K Standard Edition (design ...
Voir le deal
11.39 €

 

Hmong Gay (homosexuel) : Quand les hommes aiment les hommes et les femmes aiment les femmes

"Langue hmong - version originale"

"Version française"

 

TEEB MEEM UA NEEJ  
Hmoob Nkes (Hmong Gay)/ Thaum Txij neej Rov Nyiam Txiv neej, Poj niam rov Nyiam Poj niam

 

 

I. Nco Txog ib Tug Poj Niam Zoo Li Txiv Neej


      "Thaum kuv tseem nyob tebchaws Nplog, kuv pom ib tug pojniam muaj li plaub caug tawm xyoo los thov pw ib hmo hauv kuv niam tais  tsev.  Tus pojniam no hnav khaub ncaws tub rog thiab nws hais lus zoo li txiv neej.  Tus neeg no lav tau tias nws txawj khawv koob, tshuab taub hau, thiab saib tes.  Nws lub npe yog pojniam thiab txiv neej ob lub npe ua ke.  Thaum ntawd, kuv tseem muaj 10 xyoo xwb.  Kuv tsis tau pom ib tug neeg zoo li no ces kuv txawm nug kuv niam: "Ua li cas tus pojniam ntawd hnav khaub ncaws thiab hais lus zoo li txiv neej?"  Cov laus tsis pom qab piav rau peb cov hluas li.  Hmo ntawd, cov laus txawm nug tus qhua tias ua li cas nws lub npe muaj npe pojniam thiab txiv neej.  Tus pojniam txawm piav tias thaum nws yug los, nws yeej muaj "ob yam" nyob rau hauv.  Thaum nws tseem yau, nws tsis paub meej hais tias  nws yog pojniam los sis txiv neej li.  Nws niam thiab nws txiv kuj tsis pom qab ua li cas.  Thaum ntawd, tsis muaj kws kho mob paub txog tej yam txawv li no thiab.  Txij thaum nws paub tab los, nws tsis pom qab nrog Hmoob nyob thiab ua neej tsis tau nrog leej twg.  Li no, nws thiaj li ua ib siab khiavntawm nws tsev neeg mus, ua rau nws tsis muaj chaw nyob li.  Nws cia li ua ib tug neeg loj leeb, mus thov luag tej mov noj, mus thawj luag tej chaws pw.  Cov laus tsis ntseeg nws li.  Lawv hais rau nws, "Tsis txaus ntseeg li!  Koj dag peb xwb!  Koj puas muaj peev xwm hle koj lub ris rau peb saib?"  Tus pojniam ntawd tseem teb lawv, "Hle los kuj hle tiag.  Kuv yeej kam hle rau nej saib!"  Thaum tus pojniam hais li ntawd cev cov laus ntsiag to lawm."-H H, 2006


II. Qhov Teebmeem Tshiab Nyob Hauv Hmoob Haiv Neeg 


       Hmoob yog ib haiv neeg uas muaj kev tso siab loj heev rau lawv cov menyuam nrog lawv cov kwv tij. Lawv ntseeg hais tias kev vam meej nyob ntawm txoj kev sib hlub thiab hawm yus cov pojkoob yawmtxwv.  Lawv ib txwm coj kev dab qhua nruj heev.  Kev cai dab qhua no yog txiv neej coj, poj niam tsis coj: thaum ib tug ntxhais twg mus yuav txiv, nws tawm rooj mus ua lwm tsev neeg neeg, mus coj kev dab qhua li nws tus txiv. Kev ua neej li no, leej niam leej txiv yeej qhuab yeej qhia ib tiam dhau ib tiam kom cov tub nyab ua lub neej li cov poj koob yawg koob ib txwm ua los.  Ntau ntau tus neeg Hmoob laus tsis xav kom tej kev cai dab qhuas no ploj vim hais tias thoob plaws qab ntuj khwb no tsis muaj leej twg yuav coj dab qhuas xws li peb Hmoob.  Qhov no ua rau Hmoob muaj nqis li ib haiv neeg tseem. 
       Asmeslivkas yog ib lub tebchaws vam meej thiab muaj ntau yam neeg ntau txoj kev txawj kev ntse mus nrhiav nyiaj nrhiav txiaj.  Tabsis cov coob uas los nyob rau tebchaws Asmeslivkas no pauv zuj zus mus rau kev cai tshiab lawm.  Txoj kev xaiv txij xaiv nkawm los pauv lawm thiab: tam si no, pom muaj ib co txiv neej Hmoob uas cia li rov nyiam txij neej thiab poj niam Hmoob rov nyiam poj niam. Cov neeg no Asmeslivaks hu ua "Gay" los sis kuv muab sau ua "NKES".  Yeej zais tsis tau lawm. Nyob hauv peb haiv neeg, muaj cov txiv neej thiab poj niam Hmoob nkes.   Kev ua nkes no yog ib yam es txawv kawg rau Hmoob.  Hmoob coob leej yeej tsis pom qab ntau nqi rau txoj kev coj tshiab no. Vim li cas pojniam thiaj nyiam tau pojniam? Vim li cas txiv neej rov nrog txiv neej ua neej? Tsis tas li, tseem muaj ntau tus nug tias yog nyob li no lawm, ob txij nkawm nkes nkawd yuav muaj kev sib hlub thiab ua niam txiv li cas.  Muaj ntau ntau yam lus nug txog kev ua nkes kawg.
      Yuav txais kev ua nkes no li cas? Li cas los, peb sawv daws yuav tau coj qhov teeb meem no los tham thiab nthuav tawm kom muaj chaw taug mus. Yog hais tias ib hnub twg, cia li muaj ob tug txiv neej sib yuav ne, leej twg yuav ua tus nkauj nyab?  Puas yuav ua tshoob? Yog ua no, yuav pib li cas rooj tshoob?  Hos yog ob tug hluas nkauj sib yuav ne, leej twg yuav yog tus vauv?  Tej no yog kev yuav tshwm sim txawm hais tias Hmoob yeej coj tej kev lis kev cai no nruj heev. Kev coj li no puas phiv tej dab qhuas? yog phiv ne, yuav ua li cas thiaj coj tsis phiv (Hawj, 2006)?  Txawm peb haiv neeg Hmoob coj kev cai tshiab los sis qub, lawv yeej tseem ntau nqi loj heev rau kev kwv tij neej tsa.  Yog li no ne, cov neej nkes no yuav ua li cas thiaj li haum xeeb nrog lawv tsev neej.  Tej niam tej txiv yuav ua cas hu tus nyab yog nws yog ib tug txiv neej.  Lawv yuav ua cas hu tus vauv yog nws yog ib tug poj niam.  Tej teeb meem no yeej tshuam rau kev ua dab qhuas thiab kev sib hu sib fim hauv vaj hauv tsev. 
    Lub 5 hlis ntuj hnub 11, xyoo 2001, tau muaj ob tug  ntxhais hmoob uas tau mus tuag nyob lub pag dej Millerton ze Fresno, California. Nkawd tau siv ib txoj siv tawv los khi nkawd ob lub cev ua ke, ua ntej yuav mus dhia pas dej. Ib tug yog Paj Nyiag Xyooj uas muaj 17 xyoo, hos ib tug yog Yis Yaj muaj 21 xyoo. Vim li cas ob tug ntxhais no tau mus dhia dej tuag?  Qhov tseeb uas daim ntawv xovxwm Fresno Bee tau qhia tawm yog li no: Paj Nyiag tham Yis Yaj li tham ib tug hluas nraug. Leej niam yeej tsis pom zoo li: nws piav rau Paj Nyiag hais tias, nyob ntawm kev cai Hmoob, tej kev sib hlub li no muaj tsis tau. (
Fresno Bee, 2002). Ces ob tug hluas nkauj nkes thiaj cia li mus dhia dej tuag. 
      Tej yam teeb meem tshwm sim tshiab li no yeej ua chaw xav ntau yam:  cov laus tsis pom qab yuav nrhiav kev lo kho li cas. Thaum muab txoj sia los ua lus qhia lub siab rau sawvdaws thim xav, sawv daws yuav tau tig rov los xav seb puas tsim nyog sib kho. Yog peb tsis los kho tej no ne, dab tsi yuav tawm tuaj ntxiv thiab? Li cas los, yeej tsis yoojyim kiag. Tab sis yuav tsum muaj kev taug xwb yog peb sawvdaws koom tau siab thiab pom hais tias muaj nqi.


III. Kev Ua Neeg Nkes thiab Kev kawm txog los ntawv cov "Sciences"


      Rawv li cov kev tshawb fawb nrhiav, lawv xav paub seb kev ua neeg nkes no yog tim roj ntsha los sis yog tim neeg kev coj xwb. Cov tub ntxhais tshawb nrhiav kuj nrhiav tau ntau yam txog cov tib neeg nkes.  Tiam sis lawv kuj hais tias tseem tshuav ntau yam es lawv paub tsis tas txog los sis tsis tag thiab.  Pivtxwv tias lawv tseem tsis tau paub tseeb tias puas yog ib tug neeg cov roj ntsha (genetics) los nws kev qhuab qhia cob menyuam (nurture) es thiaj ua rau menuam loj hlob mus ua neeg nkes (Wikipedia, 2006). Cov lawv paub zoo yog:
1. cov txiv neej nkes lub hlwb zoo xws li poj niam lub hlwb. 
2. cov txiv neej nkes cov taub teg (fingerprint) zoo li poj niam cov 
3. cov menyuam ntxaib, yog tias muaj ib tug yog nkes,ces tus tod yeej muaj feem puas ntau yuav ua nkes thiab. (Wikipedia, 2006)

       Tam si no,  muaj ntau lub koomhaum coj qhia tau pom tias kev ua neeg nkes no txwv tsis tau li, hloov tsis tau.  Thaum ub, lawv tau xav yuam kev hais tias kev ua nkes no hloov tau vim hais tias lawv ntseeg hais tias kev ua nkes yog tim kab mob uas yuav kho tau. Thaum cov koomhaum tig los ntseeg tias kev ua nkes no tsis yog tim kab mob lawm, lawv thiaj tau hais tawm tias tsis toob kaas kho txawm hais tias tseem tshuav ib txhia neeg kho mob uas tseem ntseeg tias kev nkes no kho tau.  Tiam sis tsuas hnov lawv hais xwb, tsis muaj ib yam tshuaj dabtsi los kho kiag (Wikipedia, 2006).
      Raws li  daim ntawv suav neeg Demographics Census 2000,  muaj li 132 khub niam txiv hmoob nkes nyob rau hauv tebchaws Asmeslivkas. Cov coob nyob rau lub lav Kaslisfausnias (California) uas muaj 55 khub los tshaj. Lav thij 2 yog Misnesxaustas uas muaj li 28 khub.  Cov lav muaj tsawg xws li 1 khub xwb yog Aslavxaskas (Alaska), Ntsausntsias (Georgia), Ausresnkawn (Oregon), Xawv Kesrauslaisnas (South Carolina), Yustas (Utah), thiab Wavsiisteem (Washington). (ACCEPT, 2000

    Nyob rau daim ntawv xov xwm Hmong Today, Xeeb Lauj, ib tug tub hluas Hmoob, yuav yog thawj tug uas tau sau tawm txog nws txoj kev yug ua nkes.  Nws hais li no: Txij thaum nws niam yug nws, nws pib nyiam txiv neej thaum nws tseem yau lawm.  Nws xav hais tias kev ua nkes  tsis yog ib qho txhaum kev cai vim hais tias nws niam nws txiv yug tau nws los zoo li ntawd: nws pauv tsis tau nws tus kheej. Txoj kev hlub ntawm ob tug neeg nkes yeej yog nyias yeem nyias: tsis txhaum kev cai dab tsi yog yus muaj tshaj 18 xyoo. Nws ntseeg tau tias yeej yog vim nws niam nws txiv yug tau nws los zoo li ntawm no. Qho ntawd tsis yog tim leejtwg los sis kab mob dab tsi.  Nyob ntawm nws tus kheej, nws xav tias nws yeej yog ib tug tib neeg es yug los rau hauv lub ntiaj teb no los coj li ntawd ces yog nws txoj hmoov.  (Hmong Today, 2004)


IV. Neeg kev nkag siab rau kev ua nkes- Cultural/Societal Aspect on being Hmong and Gay 


      Vim li cas feem coob tsis nyiam neeg nkes? Tej zaum, yuav yog vim neeg kev pom kev ua neej: neeg ntseeg tau hais tias yog ib tug txiv neej tsis yuav pojniam ces nws tsis muaj me tub me nyuam, qhov no yog ib qho tsis zoo.  Tsis zoo vim li cas?  Muaj ntau qhov yuav qhia tau: cia kuv piav ib qho. Niam txiv ib txwm vam thiab ntshaw tias lawv tej menyuam yuav los tuav lawv lub npe thiab ua kwv tij sib pab sib hlub. Yog tus menyuam yog neeg nkes ces tsis muaj kev vam yuav tau xeeb leej xeeb ntxwv los khawv lub noob neej cab ces mus. Tsev neeg ntawd yuav tus noob. Neeg Hmoob ntsia yam no muaj nqi tshaj rau lawv lub neej. (Hawj, 2006)
     Tab sis, nyob tej lub zos xws li Minnesota, cov thawj coj ntawm cov neeg ntseeg ntuj thiab ib txhia nom tswv tsis txaus siab tso cai rau cov neeg nkes sib yuav.  Ob pab neeg sib koom ua ke los hais rau pej xeem thiab lub zos hais tias txiv neej yuav txiv neej los sis poj niam yuav poj niam yuav txhaum kev lis kev cai.  Kev sib yuav tsuas pub rau ib tug txij neej twg yuav ib tug pojniam twg xwb. (Hmong Today, 2004) 


V. Kev Txhim Kho Rau Yav Tom Ntej


     Tam si no,  cov Hmoob nkes muaj peev xwm tawm suab tawm npe coob leej. Lawv xav piav lawv lub neej thiab tej kev lawv xam pom rau sawvdaws paub vim hais tias lawv xav kom sawvdaws nkag siab hais tias lawv kuj yog neeg tib yam thiab.  Txij thaum cov Hmoob nkes tawm suab zuj zus, ob peb lub koom haum pib los pab txhawb lawv thiab.  Phiab Xyooj uas yog ib tug social worker nyob rau Minnesota, cia siab tias sawvdaws yuav pib nkag siab rau cov Hmoob nkes. Nws pib tau ib lub koom haum hu ua SOY, Shades of Yellow.  Muaj li 35 leej neeg los thov kev pab ntawm lub koos haum SOY. Nws lub homphiaj pab cov neeg nkes yog los piav lawv tej kev txom nyem, tej yam es neeg tsis paub txog thiab ua kom cov neeg nkes thiab lawv niam lawv txiv sib haum xeeb sib zam (Jackson, 2006).  
      Thaum lub 1 hlis ntuj, hnub 21, xyoo 2006, lub koom haum SOY pib ib lub peb caug rau cov neeg nkes.  Muaj li 300 leej tau tuaj koom thiab saib cov ntxhais hluas hnav khaub ncaws hmoob los seev cev rau sawvdaws saib. Muaj noj mov, hais paj huam, thiab piav txog cov neeg nkes tej neej rau sawvdaws hnov.  Nws ntseeg tau tias yog sawvdaws pib paub zuj zus txog tej yam no ces sawvdaws yuav tsis tshua ntshai txog lawm.  Thaum muaj neeg paub zuj zus, kev ntshai ploj lawm ces kev cia siab thiab sib vam yuav tshwm sim tuaj. Thaum zoo li no lawm, tej kev los sib tham sib kho ntawm cov neeg nkes thiab tsis nkes yuav pib.  Tej zaum nyob rau hauv tej dab qhua yuav muaj kev los hloov kom haum rau cov Hmoob nkes.  Tej zaum cov niam cov txiv yuav pib nkag siab rau lawv cov menyuam uas yog neeg nkes.  Tej zaum cov kwv tij neej tsa yuav kam pib los sib tham sib kho ntawm tej kev lis kev cai kom nrhiav tau ib txoj kev rau sawvdaws taug.  Tej zaum dab qhua yuav tsis thooj li tej poj koob yawm txwv ua cia. Tiam sis, ua li no yuav ib qhib kev rau cov neeg nkes taug thiab. 
      Hmoob kev ua dab ua qhua yeej hloov tau vim twb hloov ntau zaus lawm xws li hauv tsev neeg Hmoob Lis xya txim: tej laus ua dab neeg piav hais tias niam thiab txiv hlub hlub ntxhais vauv ces thaum ua dab roog thiaj li qee ob tais rau ntxhais vauv, ua rau cov Hmoob lis thiaj mus ua Hmoob Lis xya txim (rau 7 lub tais).  Tej dab qhuas no twb hloov tau vim kev hlub. Li no,  yuav tsum muaj kev kho tau kev cai dab qhuas kom taug tau rau cov tib neeg nkes thiab.  Dab qhuas los yeej yog los ntawm lub qhov ncauj xwb.  


VI. Lus Xaus


Txawm hais tias lawm tus neeg los sis yus tus neeg yog nkes, nws yeej yog ib tug neeg muaj siab muaj ntsws tib yam li sawvdaws thiab.  Cov neeg nkes yeej ntshaw txoj kev hlub thiab xav kom nom tswv pub cai  rau lawv muaj txij muaj nkaws xws teb xws chaw, muaj ib tug hlub lawv pab lawv mus txog hnub lawv pub 120 xyoo. Li no, sawv dwas yuav tau los xav txog txoj kev ntsaw kev sib hluv. Tej zaum yuav tau hloov Hmoob Kev lis kev cai sib yuav uas pub tus txiv neej nkes ua tshoob thiab tus poj niam nkes ua tshoob thiab. Vim hais tias tej kev cai no yog neeg tsim rau neeg taug xwb.  Yog li ntawd, peb yuav tsum sib kho kom txhob muaj kev sib cais ntawv cov neeg nkes thiab cov neeg tsis yog nkes vim hais tias sawvdaws yeej muaj kev npau suav tib yam, muaj kev cia siab tib yam.  Peb sawv daws yog neeg xwb, peb sawv daws ntshaw kev hlub xwb.

Tus sau : Lindy Her

Source : Hmong Contemporary issues - Kao-Ly Yang

Laissez nous vos messages et remarques ici

Rechercher
 
 

Résultats par :
 


Rechercher Recherche avancée

WebAnalytics
Ne ratez plus aucun deal !
Abonnez-vous pour recevoir par notification une sélection des meilleurs deals chaque jour.
IgnorerAutoriser